Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzspēlēt
uzspēlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
PiemēriUzspēlēt valsi.
1.1.intrans.
Piemēri..tēvs vijoli nesalaboja.., kaut gan mātei ļoti patika, kad viņš agrāk, tāpat kā vecaistēvs, reizumis uzspēlēja.
1.2.Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu). Neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
PiemēriUzspēlēt skaņuplati.
2.Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
Piemēri«..mēs uzspēlēsim ričuraču vai dambreti.»
3.Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā). Pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi).
Piemēri..Ingai ir ļoti nepatīkami, taču savu izmisumu viņa vēl uzspēlē..
Avoti: 8. sējums