uzspīdēt
uzspīdēt -spīdu, -spīdi, -spīd, pag. -spīdēju, -spīdēji, -spīdēja (retāk -spīda, 1. konj.); intrans.
1.Iesākt spīdēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
PiemēriUzspīd žilbinoša gaisma.
1.1.pārn. Izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
PiemēriSimferopolietes iepriekšējā posma [basketbola] sacensībās uzspīdēja ar entuziasmu, cīņas sparu.
Avoti: 8. sējums