Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzsperties
uzsperties -speros, -speries, -speras, pag. -spēros; refl.; sar.
1.Strauji piecelties.
PiemēriDiez, cik tālu Amāle, pie akas tupēdama, būtu aizdomājusies, ja pēkšņi viņai no muguras nepienācis Dūmiņu Andrejs.. Amāle uzspērās kājās un pasitās sāņus.
2.Ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
PiemēriUzsperties kalnā.
Avoti: 8. sējums