Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neuzmanība
neuzmanība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → neuzmanīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Izklaidība.
PiemēriSkolēnu neuzmanība.
2.Vispārināta īpašība → neuzmanīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..[gājēji] bieži aizmirst uz ielas draudošās briesmas. Un par to dārgi jāsamaksā. Reizēm neuzmanība maksā arī cilvēka dzīvību.
3.Vispārināta īpašība → neuzmanīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī vienaldzība.
PiemēriNeuzmanība pret jubilāru.
Avoti: 5. sējums