nevainojams
nevainojams -ais; s. -a, -ā
nevainojami apst.
1.Nol. divd. → vainot.
2.Tāds, kam nepiemīt nekādi trūkumi, nekādas nosodāmas, nevēlamas rakstura, personības īpašības.
PiemēriNevainojams darbinieks.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNevainojams godīgums.
2.2.Tāds, kam nav nekādu trūkumu, nepilnību. Ļoti labs.
PiemēriNevainojama izruna.
2.3.Tāds, kurā nav nekādu traucējumu, noviržu (par darbību, norisi).
PiemēriNevainojams pulss.
Avoti: 5. sējums