Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nevaļnieks
nevaļnieks -a, v.
nevaļniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; pareti
Nevaļīgs cilvēks.
PiemēriSajutu sevi vainīgu, ka tik nelāgi domājusi par krustdēlu. Tāds nevaļnieks un vīzdegunis viņš nemaz nav.
Avoti: 5. sējums