neveiklis
neveiklis -ļa, v.
neveikle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
PiemēriNabaga [kasieris] iesācējs šai brīdī jūtas gandrīz nelaimīgs, ka viņam, tādam neveiklim un nemākulim, te jāsēž..
2.Kautrīgs, mulss, arī nedrošs, bikls cilvēks.
PiemēriViņš nemeklē satiksmes, tiek turēts par lēndabi, neveikli..
Avoti: 5. sējums