nevērība
nevērība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nevērīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Agnese viņu pazina pēc gaitas, pēc kustībām, pēc uzsvērtās nevērības apģērbā, ko skolas direktors pat sauca par nevīžību.
2.Vispārināta īpašība → nevērīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Ješkiņš liekas viņu atkal neredzam. Kaut ko dungo, skatās gaisā un visādi cenšas izrādīt savu nevērību pret Gustu.
3.Vispārināta īpašība → nevērīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIndīte.. nāca, galvu nodūris, svilpodams baronam gausi pretī, itin kā baronlielskungu nemaz pasaulē nebūtu. Tādu rupjību un nevērību barons Bunduls savā muižā necieta.
Avoti: 5. sējums