nevērība
nevērība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nevērīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Agnese viņu pazina pēc gaitas, pēc kustībām, pēc uzsvērtās nevērības apģērbā, ko skolas direktors pat sauca par nevīžību.
- ..Agnese viņu pazina pēc gaitas, pēc kustībām, pēc uzsvērtās nevērības apģērbā, ko skolas direktors pat sauca par nevīžību.
- Baiba domā, ka nevērību pret savu tērpu nedrīkst attaisnot ar aizņemtību.
- ..daudz bērnu acis ievaino vecāku neuzmanības, nevērības dēļ, jo tie atļauj bērniem spēlēties ar asiem priekšmetiem..
2.Vispārināta īpašība → nevērīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Ješkiņš liekas viņu atkal neredzam. Kaut ko dungo, skatās gaisā un visādi cenšas izrādīt savu nevērību pret Gustu.
- ..Ješkiņš liekas viņu atkal neredzam. Kaut ko dungo, skatās gaisā un visādi cenšas izrādīt savu nevērību pret Gustu.
- ..[skolēni] bija gaidījuši, ka nu būs rājiens, vainīgā meklēšana un visas klases sodīšana. Bet skolotājas miers un nevērība viņus pavisam izsita no sliedēm.
- Puiši vilcinājās [uzlūgt meitenes dejot], cenzdamies slēpt savu kautrību ar mākslotu nevērību.
3.Vispārināta īpašība → nevērīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIndīte.. nāca, galvu nodūris, svilpodams baronam gausi pretī, itin kā baronlielskungu nemaz pasaulē nebūtu. Tādu rupjību un nevērību barons Bunduls savā muižā necieta.
- Indīte.. nāca, galvu nodūris, svilpodams baronam gausi pretī, itin kā baronlielskungu nemaz pasaulē nebūtu. Tādu rupjību un nevērību barons Bunduls savā muižā necieta.
- Dumpis viņa [balss] tonī sadzirdēja tādu kā nevērību un nicību.
Avoti: 5. sējums