slēgt
slēgt slēdzu, slēdz, slēdz, pag. slēdzu; trans.
1.Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
PiemēriSlēgt skapja durvis.
- Slēgt skapja durvis.
- Slēgt vārtus ciet.
- Tamāras balss: Tūlīt pat slēdz vaļā durvis!
- Viņa piegāja pie vārtiņiem, satvēra rokturi un ar bažām nodomāja, ka tie varētu būt arī slēgti.
- ..šai pusē līdz karam klēts un pagraba durvis slēdza reti.
- ..viņš pakar mēteli, kaklautu, cepuri, tad atsēstas aiz rakstāmgalda un sāk slēgt un bīdīt atvilktnes.
Stabili vārdu savienojumiAiz slēgtām durvīm. Slēgt durvis.
- Aiz slēgtām durvīm idioma — Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
- Slēgt durvis idioma — Beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
1.1.intrans.
Piemēri«Mēs stāvam pie.. pagraba durvīm,» dvīņi stāstīja. «Uzreiz dzirdam, viens pieskrien, parausta durvis un sāk slēgt.»
- «Mēs stāvam pie.. pagraba durvīm,» dvīņi stāstīja. «Uzreiz dzirdam, viens pieskrien, parausta durvis un sāk slēgt.»
- ..jaunākais jau slēdza. Atslēga skanēja spalgi - gluži kā kāds mūzikas instruments. Tikai mazas durtiņas atvērās lielajos vārtos.
1.2.Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
PiemēriSlēgt dzīvokli.
- Slēgt dzīvokli.
- Slēgt istabu ciet.
- Slēgt noliktavu vajā.
- Viņa kaltās atslēgas kalpoja, kamēr vien tēvs dzīvoja Lauzās, ar tām slēdza klētiņu, stalli.
1.3.Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
PiemēriSlēgt gāzes vadu.
- Slēgt gāzes vadu.
- Slēgt radiouztvērēju.
- Slēgt kabeļus.
1.4.intrans. Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
PiemēriSlēdzene labi slēdz.
- Slēdzene labi slēdz.
- Slēdzis vairs neslēdz.
2.Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību.
Piemēri..skolas priekšnieci pagājušajā ziemā apprecēja.. tiesnesis, un tas panāca to, ka viņa sieva meiteņu skolu slēdza.
- ..skolas priekšnieci pagājušajā ziemā apprecēja.. tiesnesis, un tas panāca to, ka viņa sieva meiteņu skolu slēdza.
- Šeples kundze: Jūsu fabriku šodien slēdz... Frontes ir sabrukušas, zaldāti apšauti, un munīcijas vairs nevajag...
- Ļaužu kļuva mazāk, tirgu slēdza..
- Bijuši pat gadījumi, kad sīko putnu dēļ uz laiku jāslēdz lidlauks.
2.1.Pārtraukt (kā) izmantošanu, arī aizliegt izmantot (ko). Pārtraukt, arī aizliegt (kādu darbību, norisi).
PiemēriSlēgt ceļu.
- Slēgt ceļu.
- Slēgt satiksmi.
2.2.Pārtraukt izdot, arī aizliegt izdot (periodisku izdevumu).
Piemēri..«Dienas Lapu» slēdza uz astoņiem mēnešiem..
- ..«Dienas Lapu» slēdza uz astoņiem mēnešiem..
- ..1934. gadā Jelgavas avīzīti «Jaunais Zemgalietis» slēdza.
2.3.Beigt (kādu pasākumu, darbības periodu).
PiemēriSlēgt mītiņu.
- Slēgt mītiņu.
- Zenta jau cēlās no sava krēsla un iesāka: «Tā kā neviena jautājuma nav, šo sanāksmi slēgsim.»
- ..pavasarī, kastaņziedu laikā, teātris slēdza sezonu..
3.Oficiāli, arī pēc tradicionāliem nosacījumiem vienoties (par ko), uzņemoties saistības, izveidojot noteiktas attiecības.
PiemēriSlēgt pamieru.
- Slēgt pamieru.
- Slēgt derības.
- Nepilngadīgie.. slēdz darījumus ar vecāku (adoptētāju) vai aizgādņu piekrišanu.
- Katrai suverēnai valstij.. ir tiesībspēja slēgt starptautisku līgumu.
- «Slēgsim tādu līgumu: tu saki, ka pagastskolā esi labi mācījies. Es došu tev katru gadu divdesmit rubļu, un, ja tu skolu atkal pabeigsi gauži labi, tā nauda tev nav jāatdod.»
- «Blakus mīlestībai vienādiņ [vienmēr] pastāv arī citi iemesli, kādēļ slēdz laulības.»
3.1.pareti Veidot (organizāciju, attiecības starp cilvēkiem). Arī dibināt.
PiemēriVācu pilsētu tirgotāji sāka slēgt savienības, kuras dēvēja par hanzām.
- Vācu pilsētu tirgotāji sāka slēgt savienības, kuras dēvēja par hanzām.
- ..esmu jau par kūtru, lai slēgtu jaunas pazīšanās.
4.Saistīt (cilvēku, tā ķermeņa daļas ar važām, ķēdēm).
PiemēriViņam ir divas stipras rokas, viņš var cīnīties! Kas reiz bijis važās slēgts, tas vislabāk zina, ka cīnīties ir laime.
- Viņam ir divas stipras rokas, viņš var cīnīties! Kas reiz bijis važās slēgts, tas vislabāk zina, ka cīnīties ir laime.
- Dzirkstīte: Nē, tev rokas ķēdēs slēgtas, Tik smagas, ka tās tikko pacelt vari..
- «Bet kāpēc jūs [žandarmi] viņus vedat tāpat barā? Sasiet vajag, dzelžos slēgt!»
Stabili vārdu savienojumiSlēgt dzelžos.
- Slēgt dzelžos — Uzlikt roku, kāju važas.
4.1.pārn. Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
PiemēriSlēgt jubilāru ciešā lokā.
- Slēgt jubilāru ciešā lokā.
- Viņš mani slēdza savās rokās.
5.Vērt ciet (acis, plakstiņus).
PiemēriEs gribu acis slēgt un neredzēt..
- Es gribu acis slēgt un neredzēt..
- Kad paaugšos es vēl mazliet, Tad kalsim, tētuk, abi Līdz vakaram, kad saule riet. Kad miedziņš salds slēgs acis ciet..
- pārn. Tā, nu beidzot apklās sniegs Zemi, lietus izmocīto, Siltais, sengaidītais miegs Asnu acis slēgs uz brīdi.
Stabili vārdu savienojumiSlēgt acis uz mūžu (arī uz mūžību).
- Slēgt acis uz mūžu (arī uz mūžību) poēt. — Mirt.
5.1.Ķirurģiski aizvērt (brūci), savienojot (tās) malas.
PiemēriBrūci slēdzu ar divām skavām..
- Brūci slēdzu ar divām skavām..
- ..brūces malām izšuj cauri diegus, tos nesavelkot. Ja brūcē nenovēro.. infekcijas attīstību, pēc dažām dienām šos diegus var savilkt un sasiet, tādējādi brūci slēdzot.
Stabili vārdu savienojumiSlēgt ārā (arī laukā). Slēgt kontu. Slēgt kredītu. Slēgt rēķinu.
- Slēgt ārā (arī laukā) idioma — Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
- Slēgt kontu — 1. Līdzsvarot konta debeta un kredīta kopsummu.2. Pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta.
- Slēgt kredītu — Neizsniegt vairs kredītu.
- Slēgt rēķinu — Slēgt kontu.
Avoti: 7-1. sējums