slēdziens
slēdziens -a, v.
1.Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
PiemēriSeptiņus mēnešus viņš ārstējas hospitālī. Pēc tam ārstu komisijas slēdziens: frontei nederīgs.
Stabili vārdu savienojumi(No)nākt pie slēdziena.
2.loģ. Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
PiemēriDeduktīvs slēdziens.
Avoti: 7-1. sējums