slēdzenis
slēdzenis -ņa, v.
1.val. Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
PiemēriPēc artikulācijas veida (tas ir, pēc šķēršļa radīšanas veida) līdzskaņi dalāmi slēdzeņos, spraudzeņos un vibrantos.
2.poligr. Svina stabiņš (bez burta attēla), ko lieto rokas un mašīnu salikumā teksta starpu aizpildīšanai.
PiemēriSlēdzeņi ir metāla stienīši, kas līdzīgi burtstabiņiem, bet ar mazāku augstumu un bez veidola... Slēdzeņus lieto vārdu starpu aizpildīšanai,.. burtu starpu (retinātā salikumā..) aizpildīšanai vārdos, rindkopas atkāpē utt.
Avoti: 7-1. sējums