slēgties
slēgties parasti 3. pers., slēdzas, pag. slēdzās; refl.
2.Vērties ciet (par acīm, plakstiņiem).
PiemēriDrīz acis miegā veras, tad atkal atveras, lai slēgtos saldās snaudās.
Stabili vārdu savienojumi
3.Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko).
Piemēri..apkārt kā samtaina siena slēdzās biezi saaugušas egles.
Avoti: 7-1. sējums