slēgts
slēgts -ais; s. -a, -ā
slēgti apst.
1.Divd. → slēgt.
2.Tāds, kas no visām pusēm ir norobežots, tāds, kam ir sienas un jumts (par telpu, celtni). Tāds, kas nav vaļējs.
PiemēriSlēgta veranda.
2.1.Tāds, kura virsbūvei ir jumts vai arī sienas un jumts (par transportlīdzekļiem, to daļām).
PiemēriSlēgta kravas kaste.
2.2.Tāds, ko no visām pusēm ierobežo žogs, arī celtnes.
PiemēriSlēgts parks.
2.3.Tāds, kas ir cieši aizdarīts, parasti ar vāku, aizbāžņi (par trauku).
PiemēriGlabāt zāles slēgtā pudelē.
3.Tāds, kas cieši apņem kaklu, tāds, kam nav liels izgriezums (par apģērbu, tā detaļām).
PiemēriĻoti dekoratīvi un eleganti izskatās šalle vai lakats cienījama vecuma sievietēm, kaut arī viņu tērps mēdz būt.. slēgts, ar garām vai pusgarām piedurknēm.
3.1.Tāds, kas pilnīgi sedz pēdas virspusi (par apaviem).
PiemēriSlēgtas kurpes no gaisu necaurlaidīgiem materiāliem valkājamas tikai pāris stundas..
4.Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai. Pretstats: atklāts.
PiemēriSlēgts konkurss.
5.med. Tāds, kas neizraisa ķermeņa virsmas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
PiemēriSlēgtā lūzuma gadījumā bojāts kauls un apkārtējie audi, bet āda ir vesela. Vaļējam lūzumam raksturīgs arī ādas bojājums - brūce.
6.tehn. Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu ir norobežots no visām pusēm. Tāds, kas noris sistēmā, kurai nav izejas uz apkārtējo vidi.
PiemēriSlēgts gultnis.
7.mat., loģ. Tāds, kura elementu, sastāvdaļu kopums nav maināms.
PiemēriSlēgta kopa.
7.1.ģeom. Tāds, kas pilnīgi norobežo kādu plaknes, telpas daļu. Tāds, kas ir pilnīgi norobežots (par plaknes, telpas daļu).
PiemēriSlēgta līnija.
Stabili vārdu savienojumiSlēgta ierinda (arī rinda). Slēgta zilbe. Slēgtais reids.
Avoti: 7-1. sējums