Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
plēsties
plēsties plēšos, plēsies, plēšas, pag. plēsos; refl.; sar.
1.Strīdēties. Arī kauties.
PiemēriMan gan ir laimējies, guļ un domā vecais Jēkabs.
  • Man gan ir laimējies, guļ un domā vecais Jēkabs.
  • Tāda sieva, tāda sieva. ..Savu mūžu neesam.. plēsušies. Es pēc dabas lēnīgs, viņa pacietīga...
  • Viņa [zēna] vecāki ne strīdas, ne plēšas. Mierīgi un lietišķi kārto formalitātes, apspriež dzīvokļu jautājumu.
1.1.Kauties (par dzīvniekiem).
PiemēriPriekšā, kur dvakoja bifeļa atliekas, ņēmās vairāki šakāļi - kā jau šakāļi, neganti plēšoties ap gaļu.
  • Priekšā, kur dvakoja bifeļa atliekas, ņēmās vairāki šakāļi - kā jau šakāļi, neganti plēšoties ap gaļu.
2.Strādāt, darboties ar lielu piepūli. Ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā.
Piemēri..saimnieks palicis viens ar mazu meitenīti un parādiem. Galvu tomēr nenokāris, dzīvojot tālāk, no rīta ausminas līdz naktij plēsdamies pa savu zemi, kur atradis darbu un darbā dzīves vienīgo jēgu.
  • ..saimnieks palicis viens ar mazu meitenīti un parādiem. Galvu tomēr nenokāris, dzīvojot tālāk, no rīta ausminas līdz naktij plēsdamies pa savu zemi, kur atradis darbu un darbā dzīves vienīgo jēgu.
  • Savā mūžā viņa [veļas mazgātāja] nebij vieglas dienas redzējusi. Skrējusi un plēsušies, lai tikai būtu gabaliņš maizes pašai un dēlam.
  • Zemnieks redzēja, ka kungs nestrādā, bet ir bagāts, kamēr viņš pats, plēsdamies melnās miesās, - nabags.
3.Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panākta, sasniegtu.
Piemēri..viņš neplēšas atpakaļ uz fronti. Lai to darītu, vajadzīgs liels idejisks spēks.. Nu, tā spēka viņā nav.
  • ..viņš neplēšas atpakaļ uz fronti. Lai to darītu, vajadzīgs liels idejisks spēks.. Nu, tā spēka viņā nav.
  • Tas, ka Ziņģu Ješka nāk no trūcīgām aprindām un ar kājām un rokām plēšas, lai iekļūtu pagasta varasvīros, padara viņu jo sevišķi pretīgu.
  • Arī Pičs, kurš pērnvasar pabeidza pamatskolu, plēstin plēsās brālim līdzi uz mežu, bet nekādi netiek - vienam jāpaliek mājās un jāsaimnieko..
Stabili vārdu savienojumiPlēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem. Plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm).
Avoti: 6-2. sējums