Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plest
plest plešu, plet, pleš, pag. pletu, arī plētu; trans.
1.Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus). Stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
PiemēriRokas plēšot, traucu pļavā. Rasa! Purenes zied gravā..
1.1.Plati vērt vaļā (piemēram, acis, muti).
Piemēri«Un tev ir pamāte?» meitenes pleš lielas acis.
1.2.Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
PiemēriPāri dzīvojamai ēkai savus.. zaru žuburus plēta simtgadēja sūrābele.
2.Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
PiemēriPlest buru.
2.1.pārn. Vērst plašumā, izplatīt.
PiemēriIemet oli! Ūdens mirkli pleš Gausus apļus, tad tas atkal sastingst..
Avoti: 6-2. sējums