plēsums
plēsums -a, v.; lauks.
Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība.
PiemēriArt plēsumu.
- Art plēsumu.
- Plēst plēsumu.
- Lieknes pusē katru pavasari viļņoja zaļi zilie labības lauki leknajā plēsumā..
- Labas linu ražas iegūst, ja tos sēj.. plēsumos.
- ..tās [tvaika mašīnas] nepieciešamas krūmiem un koku saknēm bagātos plēsumos, kur pārvarama liela pretestība.
- pārn. Astoņpadsmit gadi latviešu literatūrai pagājuši varenā plēsuma uzaršanas un apsējas darbā, līdz kamēr parādās pirmās ražas briedums.
- Pirmreizējai dabisko zālāju aršanai lieto īpašus plēsuma jeb krūmu arklus, kas velēnu labi apvērš.
Stabili vārdu savienojumiPlēsuma (arī krūmāju, retāk krūmu) arkls.
- Plēsuma (arī krūmāju, retāk krūmu) arkls — Traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
Avoti: 6-2. sējums