Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pletkrekls
pletkrekls -a, v.; novec.
Virskrekls (parasti balts), kas ir jāgludina, arī jācietina.
PiemēriTad [kursants] noņem apkaklīti un, piepogājis to pie pletkrekla krūts, pakar nagliņā pie sienas.
  • Tad [kursants] noņem apkaklīti un, piepogājis to pie pletkrekla krūts, pakar nagliņā pie sienas.
  • Viktors - īsti atbilstošs savam jaunajam uzvalkam ar vareni polsterētajiem pleciem, zīda pletkreklam un zili lāsumotajam mutautiņam krūšu kabatā.
  • ..vecītis manos gados. Nu bet tāds ar pasauli neapmierināts rūcējs, ka bail. Mūsdienās ne lāga pletkreklu kāds protot pašūt..
Avoti: 6-2. sējums