Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plesties
plesties parasti 3. pers., plešas, pag. pletās, arī plētās; refl.
1.Refl. → plest1.
PiemēriSpārni plešas.
2.Refl. → plest2.
PiemēriLakats plešas vējā.
3.Kļūt lielākam, plašākam, aizņemot aizvien lielāku platību.
PiemēriUz gaišā krekla muguras arvien platāks plētās tumšs sviedru plankums.
3.1.Pakāpeniski izplatīties (kur) — par parādībām dabā.
PiemēriViņa lūkojās ārā pa logu, kur pāri ezeram jau sāka plesties rīta gaišums.
3.2.Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
PiemēriApvidus ezera apkaimē bija zems un auglīgs, vietām purvains. Dienvidu daļā starp mežainiem pauguriem pletās krāšņas ielejas..
Avoti: 6-2. sējums