plēsonība
plēsonība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → plēsonīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVilka plēsonība.
- Vilka plēsonība.
- Līdakas plēsonība.
2.Vispārināta īpašība → plēsonīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAr streikiem tur [Austrālijā un citur] piespieda fabrikantus piekāpties kaut soli, kaut pussoli, viņu plēsonībai un patvaļai tomēr bij novilktas zināmas robežas.
- Ar streikiem tur [Austrālijā un citur] piespieda fabrikantus piekāpties kaut soli, kaut pussoli, viņu plēsonībai un patvaļai tomēr bij novilktas zināmas robežas.
- Viņu [lielsaimnieku] plēsonība - izmantošanas un iedzīvošanās kāre - ir tikpat nikna kā vācu muižniekiem.
Avoti: 6-2. sējums