plēsonība
plēsonība -as, s.; parasti vsk.
2.Vispārināta īpašība → plēsonīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAr streikiem tur [Austrālijā un citur] piespieda fabrikantus piekāpties kaut soli, kaut pussoli, viņu plēsonībai un patvaļai tomēr bij novilktas zināmas robežas.
Avoti: 6-2. sējums