plēsonīgs
plēsonīgs -ais; s. -a, -ā
plēsonīgi apst.
1.Plēsīgs1.
PiemēriDažkārt viņš [vilks] gļēvs un bailīgs, bet badā kļūst bezkaunīgs un plēsonīgs. Cik reižu nav gadījies, ka vilks ieskrien sētsvidū un nokož suni tieši cilvēku acu priekšā!
- Dažkārt viņš [vilks] gļēvs un bailīgs, bet badā kļūst bezkaunīgs un plēsonīgs. Cik reižu nav gadījies, ka vilks ieskrien sētsvidū un nokož suni tieši cilvēku acu priekšā!
- Plēsonīgās līdakas pārlaiž ziemas aukstumu, noiedamas atvaros..
2.Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs. Plēsīgs (2).
PiemēriPlēsonīgs cilvēks.
- Plēsonīgs cilvēks.
- Tālo Austrumu tautu mieru un brīvību tagad apdraud vēl plēsonīgāks ienaidnieks - amerikāņu imperiālisms.
- Inku zemes iekarošanai sekoja plēsonīga indiāņu kultūras iznīcināšana..
2.1.Ļoti naidīgs, arī nikns. Nesamierināms.
PiemēriJa viņš būtu viens.., varbūt kungs Cepurīte būtu.. pārdomājis šīs pasaules plēsonīgo dzīvi un to, cik maz gan vajag, lai otrai radībai izpūstu dzīvības sveci.
- Ja viņš būtu viens.., varbūt kungs Cepurīte būtu.. pārdomājis šīs pasaules plēsonīgo dzīvi un to, cik maz gan vajag, lai otrai radībai izpūstu dzīvības sveci.
Avoti: 6-2. sējums