plēsējs
plēsējs -a, v.
plēsēja -as, s.
1.Darītājs → plēst.
2.dsk., v.; zool. Zīdītāju klases kārta, kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi (piemēram, lāči, vilki, lūši, āpši). Šīs kārtas dzīvnieki.
PiemēriĪpatnēji ir plēsēju zobi: priekšzobi nelieli, bet ilkņi ļoti spēcīgi, piemēroti laupījuma saplosīšanai.
- Īpatnēji ir plēsēju zobi: priekšzobi nelieli, bet ilkņi ļoti spēcīgi, piemēroti laupījuma saplosīšanai.
- Plēsējiem parasti ir skaists un izturīgs apmatojums, tāpēc tos izmanto kažokādu ieguvei.
3.Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
PiemēriRaugoties no ekoloģiskā viedokļa, plēsējs ir jebkurš zoofāgs (dzīvnieku ēdājs)..
- Raugoties no ekoloģiskā viedokļa, plēsējs ir jebkurš zoofāgs (dzīvnieku ēdājs)..
- Barošanās veidi vabolēm ir ļoti dažādi. Šo kukaiņu vidū ir īsti plēsēji.., beigtu dzīvnieku un augu atlieku ēdāji.
4.Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks. Arī ļoti naidīgs cilvēks.
PiemēriAndrejs [kalps] ar laiku palika skops. Šī bija viņa rēķināšanas ēnas puse. Tomēr par plēsēju un rāvēju vis viņa nevarēja saukt.
- Andrejs [kalps] ar laiku palika skops. Šī bija viņa rēķināšanas ēnas puse. Tomēr par plēsēju un rāvēju vis viņa nevarēja saukt.
- Par lielāko plēsēju un izdzinēju pagastā viņš.. tiek daudzināts.
5.v. Iekārta, ierīce (kā) sadalīšanai, atdalīšanai.
PiemēriZemsegas plēsējs.
- Zemsegas plēsējs.
Stabili vārdu savienojumiJoku plēsējs.
- Joku plēsējs — sar. Cilvēks, kas daudz joko. Jautrs cilvēks, jokdaris.
Avoti: 6-2. sējums