plēsējs
plēsējs -a, v.
plēsēja -as, s.
1.Darītājs → plēst.
2.dsk., v.; zool. Zīdītāju klases kārta, kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi (piemēram, lāči, vilki, lūši, āpši). Šīs kārtas dzīvnieki.
PiemēriĪpatnēji ir plēsēju zobi: priekšzobi nelieli, bet ilkņi ļoti spēcīgi, piemēroti laupījuma saplosīšanai.
3.Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
PiemēriRaugoties no ekoloģiskā viedokļa, plēsējs ir jebkurš zoofāgs (dzīvnieku ēdājs)..
4.Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks. Arī ļoti naidīgs cilvēks.
PiemēriAndrejs [kalps] ar laiku palika skops. Šī bija viņa rēķināšanas ēnas puse. Tomēr par plēsēju un rāvēju vis viņa nevarēja saukt.
5.v. Iekārta, ierīce (kā) sadalīšanai, atdalīšanai.
PiemēriZemsegas plēsējs.
Stabili vārdu savienojumiJoku plēsējs.
Avoti: 6-2. sējums