plerkšķis
plerkšķis -ķa, v.
1.Samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu.
PiemēriAlumīnija bļodu plerkšķi.
1.1.pārn.; sar.; niev. Priekšmets, kas rada šādu troksni.
PiemēriKam rūp ne pats process, pati tapšana, bet rezultāts, tas ar zirgiem velti nopūlas, tam jāsēžas uz dažādkalibra plerkšķiem un zilo dūmu izsmirdinātājiem.
Avoti: 6-2. sējums