Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plēņains
plēņains -ais; s. -a, -ā
plēņaini apst.
plēnains -ais; s. -a, -ā; retāk
plēnaini apst.
1.Tāds, kas ir pārklāts ar plēnēm (1).
PiemēriPlēņainas ogles.
2.Tāds, ko veido plēnes (2).
PiemēriPleņaina sniega kārta.
Avoti: 6-2. sējums