plēst
plēst plēšu, plēs, plēš, pag. plēsu; trans.
1.Stiepjot (ko), dažādos, parasti pretējos, virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos, arī radīt (tajā) plaisas.
PiemēriPlēst papīru.
- Plēst papīru.
- Plēst drānas gabalu.
- Nu tas bija uzrakstīts. Šo vēstuli viņa neplēsīs, bet rīt pat aizvedīs uz pastu un nosūtīs.
- Plēš un dīrā lapas, papīra plēnes lido ap viņu..
- Redzēju, cik tu biji satraukts, kad pirms stundām trim plēsi vaļā aploksni..
- pārn. Cilvēks bija par agru iznācis no meža; viņš juta savu saraustīto elpu, kas plēsa krūtis, juta pēkšņu nogurumu, kas vilka pie zemes, un apstājās, apstājās, lai saņemtos, lai sevi pārvarētu..
- pārn. Māte:.. viss būs labi. - Kaukēns: Lai dievs dod. Ir jau nu tā: jo mazāk vāti plēš, jo ātrāk tā sadzīst.
- pārn. Reaktīvo lidmašīnu plēstas, debesis kā bērzu tāsis švirkst...
- pārn. Plēš vētra mākoņus kā slapjas buras, No miega iztraucēta, kaija kliedz.
Stabili vārdu savienojumiPlēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm).
- Plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) idioma — Panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- Plēst (vai) ausis (pušu) idioma — Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- Plēst (vai) galvu pušu idioma — Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Plēst (vai) sirdi pušu idioma — Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
1.1.Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā).
PiemēriPlēst vecās tapetes no sienas.
- Plēst vecās tapetes no sienas.
- Plēst sūnas no stumbra.
- ..garām pa miglu stalti un majestātiski aizgāja alnis. Dzirdējām, kā dzīvnieks apstājas mežmalā un plēš mizu no mazo apsīšu stumbriem.
- pārn. ..Ak, cik biezas skumjas vakaros vajadzēs tev plēst no sevis nost!
Stabili vārdu savienojumiDzīvam ādu plēst nost.
- Dzīvam ādu plēst nost idioma — sar. Nežēlīgi izmantot.
- Plēst (arī dīrāt, ģērēt, maukt) divas (arī trīs utt.) ādas idioma — vienk. Ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
- Plēst (arī maukt, raut, vilkt) ādu pār acīm idioma — vienk. Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Plēst matus idioma — Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
1.2.Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) – par dzīvniekiem.
PiemēriPlēst gaļu ar zobiem.
- Plēst gaļu ar zobiem.
- Plēst medījumu ar nagiem.
- Vilkus, kas šeit pēc kara bija ieklīduši un sāka plēst aitas, nomedīja.
- Gatiņš: ..Uzkrīt vanags irbītei, Stirnu plēš meža vilks..
- pārn. Pie manas miesas pamieloties Skrien sāpju ērglis katru dien' [dienu], Plēš mani, nagiem iecērtoties.
1.3.Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu).
PiemēriPāris brangu zirgu pilnām mutēm plēsa trekno zāli lielajā pļavā..
- Pāris brangu zirgu pilnām mutēm plēsa trekno zāli lielajā pļavā..
- Gobu mājas ganapuika bija gājis dienas vidū uz priežu jaunaudzi plēst saknes kartupeļu groziem..
- pārn. ..kupenas, sabirušas priežu kuplajos cekulos, lauza un plēsa zarus. Te pavasarī būs postaža, ja vēl kādu laiku iedomāsies pieturēties sals.
1.4.Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
PiemēriTā [grieza] ir domāta zāles velēnai - kad plēsumu plēš vai kad rudenī aparams. Mēsliem viņa neder.
- Tā [grieza] ir domāta zāles velēnai - kad plēsumu plēš vai kad rudenī aparams. Mēsliem viņa neder.
- Nu, tā es aru, plēšu augšā stepi, un man atkal tik labi pēc tās lielās burzmas Maskavā un pēc briesmīgās sutas vilcienā.
- ..Vectēvs apņēma sievu, kūla rijas, plēsa līdumā celmus un ara..
1.5.Ar strauju kustību ņemt nost (ko).
PiemēriPlēst nost krelles.
- Plēst nost krelles.
- pārn. ..šaubas cēla priekšā vienu jautājumu pēc otra un plēsa tiem nost cerības tērpus.
2.Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos. Šādā veidā gatavot (ko).
PiemēriPlēst malkas šķilas.
- Plēst malkas šķilas.
- Plēst akmeņus.
- Plēsti mucas dēļi.
- Kultūras namam gribas saglabāt vecās pils ārskatu, ar plēsta laukakmens mūriem, metāla kalumiem logos.
- Klēts sienu baļķu iekšpusē iecirstos robos cits virs cita guldītie apaļkoki vai plēstās plankas veidoja apcirkņus graudu bēršanai.
- Es pacilāju sausās malkas šķilas,.. izvelku kabatas nazi, plēšu skalus..
2.1.Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
PiemēriPlēst stiklu.
- Plēst stiklu.
- Plēst krūzi.
- Pilsētā, kurā piedzimst vējš, dzintara latvieši krogos sēž, paēd, padzer un traukus plēš..
- pārn. Brālis nesaudzīgi plēš Kristapa priekšstatus.
3.Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
PiemēriPlēst uzvalku.
- Plēst uzvalku.
- Plēst zeķes.
- Plēst apavus.
- ..[puika] pavasari pa eglēm vien dzīvoja, visas bikses plēsa nost, lāpīt vien nebeidza.
4.Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas).
PiemēriPlēst šķūni.
- Plēst šķūni.
- Plēst žogu.
- «Tas ir pareizi,» domu pilns atsaucās Zeibolts. «Pēc Jaunā gada plēsīsim nost. Tad tā būda vairs te nerēgos.»
- Vispirms [mājai] izcēla logus un durvis,.. tad, naglām strikšķot, sāka plēst dēļu sienas..
5.Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
PiemēriGūstekņus [kolonizatori] dauzīja, plēsa aiz matiem un spārdīja kājām, bet tie turpināja klusēt.
- Gūstekņus [kolonizatori] dauzīja, plēsa aiz matiem un spārdīja kājām, bet tie turpināja klusēt.
- «Vai mani pamāte maz aiz ausīm plēsusi?» aizbildinās mazais ceļa vīrs, skumji noskatīdamies uz saviem dzērvju zābakiem.
6.sar. Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
PiemēriPlēst nodokļus.
- Plēst nodokļus.
- Namelis, kurā mēs mitinājāmies, bija mazs un vecs, un saimniece tikpat par istabeli ik mēnesi plēsa septiņdesmit rubļu.
- «..vai mēs kādam [vasarniekam] uzplijamies ar savu lieveni? Citi jau plēš vēl bargāku naudu!»
- Beidzamā laikā Kapeika tāds kā kreņķīgs, kā slimīgs un plēš pēc velna - gaļu, maizi, auzas, miltus, it kā viņam vai septiņi bērni no galvas matus ēstu nost.
7.intrans.; sar. Strauji virzīties.
Piemēri..viņa pārmetuši [meža] kuilim krusta zīmi. Tad gan šis uzreiz pamatīgi notrūcies.. un plēsis projām.
- ..viņa pārmetuši [meža] kuilim krusta zīmi. Tad gan šis uzreiz pamatīgi notrūcies.. un plēsis projām.
7.1.Strādāt, darboties strauji, arī ar pūlēm.
PiemēriViņš [meistars] nievājot cilā noēvelētos kokus un.. nicīgi noliecas uz manu pusi.. Un tad es plēšu, dažreiz līdz desmitiem vakarā.
- Viņš [meistars] nievājot cilā noēvelētos kokus un.. nicīgi noliecas uz manu pusi.. Un tad es plēšu, dažreiz līdz desmitiem vakarā.
8.parasti savienojumā ar «vaļā»; sar. Runāt, dziedāt, arī spēlēt, parasti skaļi.
PiemēriVaivariņš vēl brītiņu domāja, tad ieņēma plaušās gaisu un pilnā balsī plēsa vaļā Toreadora āriju.
- Vaivariņš vēl brītiņu domāja, tad ieņēma plaušās gaisu un pilnā balsī plēsa vaļā Toreadora āriju.
8.1.intrans.
PiemēriMēs tur lasām.. par 16 Limbažu latviešiem, kas kādās mājas viesībās plēsuši visi tikai vāciski, jo kaunējušies runāt latviski.
- Mēs tur lasām.. par 16 Limbažu latviešiem, kas kādās mājas viesībās plēsuši visi tikai vāciski, jo kaunējušies runāt latviski.
Stabili vārdu savienojumiKā (vēja, arī velna) plēsts. Plēst (arī dzīt, triekt) jokus. Plēsta brūce.
- Kā (vēja, arī velna) plēsts — sar. Saka par ko lādu, kas virzās ļoti ātri. Saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
- Plēst (arī dzīt, triekt) jokus — sar. Jokot, jokoties.
- Plēsta brūce — med. Brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
Avoti: 6-2. sējums