plēst
plēst plēšu, plēs, plēš, pag. plēsu; trans.
1.Stiepjot (ko), dažādos, parasti pretējos, virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos, arī radīt (tajā) plaisas.
PiemēriPlēst papīru.
Stabili vārdu savienojumiPlēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm).
1.1.Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā).
PiemēriPlēst vecās tapetes no sienas.
Stabili vārdu savienojumiDzīvam ādu plēst nost.
1.2.Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) — par dzīvniekiem.
PiemēriPlēst gaļu ar zobiem.
1.3.Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu).
PiemēriPāris brangu zirgu pilnām mutēm plēsa trekno zāli lielajā pļavā..
1.4.Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
PiemēriTā [grieza] ir domāta zāles velēnai - kad plēsumu plēš vai kad rudenī aparams. Mēsliem viņa neder.
1.5.Ar strauju kustību ņemt nost (ko).
PiemēriPlēst nost krelles.
2.Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos. Šādā veidā gatavot (ko).
PiemēriPlēst malkas šķilas.
2.1.Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
PiemēriPlēst stiklu.
3.Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
PiemēriPlēst uzvalku.
4.Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas).
PiemēriPlēst šķūni.
5.Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
PiemēriGūstekņus [kolonizatori] dauzīja, plēsa aiz matiem un spārdīja kājām, bet tie turpināja klusēt.
6.sar. Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
PiemēriPlēst nodokļus.
7.intrans.; sar. Strauji virzīties.
Piemēri..viņa pārmetuši [meža] kuilim krusta zīmi. Tad gan šis uzreiz pamatīgi notrūcies.. un plēsis projām.
7.1.Strādāt, darboties strauji, arī ar pūlēm.
PiemēriViņš [meistars] nievājot cilā noēvelētos kokus un.. nicīgi noliecas uz manu pusi.. Un tad es plēšu, dažreiz līdz desmitiem vakarā.
8.parasti savienojumā ar «vaļā»; sar. Runāt, dziedāt, arī spēlēt, parasti skaļi.
PiemēriVaivariņš vēl brītiņu domāja, tad ieņēma plaušās gaisu un pilnā balsī plēsa vaļā Toreadora āriju.
8.1.intrans.
PiemēriMēs tur lasām.. par 16 Limbažu latviešiem, kas kādās mājas viesībās plēsuši visi tikai vāciski, jo kaunējušies runāt latviski.
Stabili vārdu savienojumiKā (vēja, arī velna) plēsts. Plēst (arī dzīt, triekt) jokus. Plēsta brūce.
Avoti: 6-2. sējums