Paplašinātā meklēšana
Meklējam plēst.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (35):
- (Pa)dzīt (retāk plēst) velnu
- Dīrāt (arī plēst) divas (arī trīs utt.) ādas
- Dzīt (arī triekt, plēst) jokus
- Dzīvam ādu plēst nost
- Dzīvam ādu plēst nost
- Dzīvam ādu plēst nost
- Ģērēt (arī dīrāt, plēst) divas (arī trīs utt.) ādas
- Maukt (arī plēst, dīrāt) divas (arī trīs utt.) ādas
- Maukt (arī vilkt, raut, plēst) ādu pār acīm
- Plēst (arī dīrāt, ģērēt, maukt) divas (arī trīs utt.) ādas
- Plēst (arī dīrāt, ģērēt, maukt) septiņas (arī divas, trīs utt.) ādas
- Plēst (arī dīrāt, ģērēt, maukt) trīs (arī divas utt.) ādas
- Plēst (arī dīrāt) divas (arī trīs utt.) ādas
- Plēst (arī dzīt, triekt) jokus
- Plēst (arī maukt, raut, vilkt) ādu pār acīm
- Plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm)
- Plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm)
- Plēst (vai) ausis (pušu)
- Plēst (vai) ausis pušu
- Plēst (vai) galvu pušu
- Plēst (vai) galvu pušu
- Plēst (vai) sirdi pušu
- Plēst (vai) sirdi pušu
- Plēst (vai) sirdi pušu
- Plēst galvu pušu
- Plēst matus
- Plēst matus
- Raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm
- Raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm)
- Raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu)
- Raut (arī plēst) vaļā
- Triekt (arī dzīt, plēst) jokus
- Vilkt (arī maukt, raut, plēst) ādu pār acīm
- Vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm
- Vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm
Atrasts skaidrojumos (67):
- apsist Apgāzt, arī apgāzt un saplēst.
- lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko). Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
- satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst. Ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
- stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
- driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas. Skrandas.
- skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļās.
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
- sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
- lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
- ieplēst Daļēji saplēst. Vietumis saplēst.
- plēsējs Darītājs --> plēst.
- sadauzīt Dauzot sašķelt, saplēst.
- švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta. Plaisa, kas radusies plīstot.
- izkauties Ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem).
- izknābt Knābjot izplēst, izēst.
- lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles. Skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka.
- švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
- aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
- iepluinīt Mazliet, arī vietumis ieplēst.
- lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem.
- paplēst Neilgu laiku, mazliet plēst.
- padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
- nodīrāt Noplēst (piemēram, ko cieši pielipušu, pielipinātu).
- Noplēst biļeti Noplēst biļetei kontroles talonu.
- kamene Noplēsta egļu miza (parasti jumta segumam).
- lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
- lobīt Ņemt nost, plēst (augļa, kodola apvalku).
- lobīt Ņemt nost, plēst (kā virskārtu, apvalku).
- švirkstēt Par priekšmetiem, kas berzās gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti.
- pušplēsts Parasti savienojumos «ne pušplēsta vārda (vārdiņa)», «ne ar pušplēstu vārdu (vārdiņu)»: nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
- aplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> aplēst.
- atplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> atplēst. Atplēstā daļa.
- Lupatu lēveros Pilnīgi, pavisam (saplēst, saplosīt u. tml.).
- Lupatu lēveros, arī lupatu lupatās Pilnīgi, pavisam (saplēst, saplosīt u. tml.).
- uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu). Atplēst (2).
- izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst. Plūcot padarīt retāku.
- izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst. Plūkājot padarīt retāku.
- atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Raut nost.
- raustīt Raujot plēst (augus, to daļas).
- izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas).
- apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
- pārplēsties Refl. --> pārplēst. Tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti.
- pārplesties Refl. --> pārplest. Tikt pārplēstam.
- aplēse Rezultāts --> aplēst. Aprēķins.
- sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu. Rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
- sadīrāt Saplēst (3).
- sapluskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru).
- pušacs Saplēsta (tīkla) acs.
- knābt Sist, cirst, arī plēst ar knābi.
- sasist Sitot sašķelt, saplēst.
- atskarāties Skaru veidā nokarāties (par ko atplīsušu vai atplēstu).
- saspārdīt Spārdot sašķelt, saplēst.
- saspert Sperot sašķelt, saplēst.
- atraut Strauji atplēst (piemēram, vēstuli, sūtījumu).
- Krist matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
- Krist (arī klupt) matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
- stērbeļains Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
- plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (1).
- plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (5).
plēst citās vārdnīcās:
MLVV