raustīt
raustīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām. Vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi.
PiemēriRaustīt grožus.
- Raustīt grožus.
- Raustīt durvju rokturi.
- Raustīt zirgu.
- ..Miglu suns, ķēdi raustīdams, spalgi ierējās..
- Telene rausta māti no vienas puses uz otru, gramsta kūlu pa labi un kreisi.
- Emīls sāka raustīt izpletņa virves, lai ķermeni ierīkotu tā, ka skatiens vērstos uz leju.
1.1.Vairākkārt raut (aiz kā).
PiemēriRaustīt aiz piedurknes.
- Raustīt aiz piedurknes.
- Raustīt aiz bizes.
- Raustīt aiz astes.
- No rīta cūku Antiņš, pats vēl kasīdamies un acis berzēdams, raustīja Rudi aiz rokas, lai ceļas augšā.
- Vismaz aiz deguna raustīt viņai Sanitu nebūtu vajadzējis, tas tomēr izskatās un arī ir briesmīgi pazemojoši.
1.2.Raujot plēst (augus, to daļas).
PiemēriEdmila (uz Gunu): Ak, ko tik drudžaini tu puķes rausti, Lūk, citu pēc citas saplucini.
- Edmila (uz Gunu): Ak, ko tik drudžaini tu puķes rausti, Lūk, citu pēc citas saplucini.
2.parasti 3. pers. Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
PiemēriAuksts, sauss vējš.. purināja plānos brunčus, raustīja lakatu..
- Auksts, sauss vējš.. purināja plānos brunčus, raustīja lakatu..
- Rīta vējš raustīja durvis un virināja vaļā atstātos logus.
- ..Gaujas malā plosts no straumes raustīts tika.
3.Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļu).
PiemēriRaustīt kājas.
- Raustīt kājas.
- Raustīt rokas.
- Raustīt nāsis.
- Raustīt lūpas.
- Zandmane smējās, muti savādi raustīdama, - gaļīgie vaigi trīsēja..
- Dziedādams viņš [mušķērājs] plātīja spārnus un raustīja asti..
- Minimālās reakcijas [uz elektrisko strāvu] gadījumā zivs tikai jūt strāvu, tā konvulsīvi rausta galvu un ādu.
- Aizsteidzas ezis, Purniņu raustot, Ceļu starp lapām Uz naktsmītni taustot.
- Mieriņš vēl neziņā raustīja plecus. Nebija izšķīries, ko darīt.
- Izziņu biroja darbinieki, kam es Rīgā jautāju, kā nokļūt Roņu salā, raustīja plecus un skatījās tādām acīm, it kā tiem vaicātu, kā nokļūt uz Mēness.
Stabili vārdu savienojumiRaustīt plecus.
- Raustīt plecus — Kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
3.1.Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
PiemēriKrūtis rausta smagas elsas. No acīm krīt zemē lielas asaras.
- Krūtis rausta smagas elsas. No acīm krīt zemē lielas asaras.
- Drudzis viņu raustīja, un tam metās nelabi ap dūšu.
- Drebuļi rausta mani tā, ka pašam liekas - es kratos kā pneimatiskais āmurs.
4.sar. Nevēlami bieži mainīt (kāda, kā) darbību, darbības virzību, vietu.
PiemēriPagrūti gan bija te citam citu saprast.., un tie, kuri prata vairākas mēles, tika raustīti gan uz vienu pusi, gan otru.
- Pagrūti gan bija te citam citu saprast.., un tie, kuri prata vairākas mēles, tika raustīti gan uz vienu pusi, gan otru.
- Traks bija toreizējais gads, un tā sevi raustīt laikam nekad vairs neļaušu.
- Pakāpeniski realizēt atsevišķus jaunievedumus - tas nozīmētu nemitīgi raustīt ražošanu.
Stabili vārdu savienojumiRaustīt valodu.
- Raustīt valodu — Stostīties.
Avoti: 6-2. sējums