Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rauties
rauties raujos, raujies, raujas, pag. rāvos; refl.
1.Strauji virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriAnnele rāvās caur krūmiem, grima muklājā..
  • Annele rāvās caur krūmiem, grima muklājā..
  • Stūrmanis rāvās uz augšu, glābšanas veste iesprūda lūkā, un viņš brīdi palika karājoties.
  • Suns vēl sirdīgāk lēca ķēdē un rāvās uz priekšu.
  • pārn. Aiz dāņu šaurumiem abi krasti kā sastrīdējušies rāvās katrs uz savu pusi, līdz pazuda skatam..
1.1.Strauji sākt virzīties, arī strauji virzīties (par transportlīdzekļiem).
PiemēriPatīkami uzspiest kāju gāzes pedālim, just, kā mašīna raujas uz priekšu, strauji uzņemot ātrumu..
  • Patīkami uzspiest kāju gāzes pedālim, just, kā mašīna raujas uz priekšu, strauji uzņemot ātrumu..
  • Ierēcās motori, un tanki dārdēdami rāvās uz priekšu.
  • Kuģis tūliņ sadreb, raujas uz priekšu. Pilnā gaitā šķērso kvadrātu šurp un turp..
1.2.Par parādībām dabā.
Piemēri..šļūdonis nodrebēs un ar pērkonīgiem grāvieniem uz priekšu rausies..
  • ..šļūdonis nodrebēs un ar pērkonīgiem grāvieniem uz priekšu rausies..
  • Līdz zemei koki noliecas un trīs, Kad, aizsegdami zvaigznes debesīs, Ar vētru pāri padebeši raujas.
  • Stāvus gaisā, spēcīgi rūkdamas, rāvās ugunsgrēka liesmas..
1.3.Pēkšņi mainīt kustības virzienu (parasti atbrīvojot kam vietu). Arī strauji slēpties (no kā, kur, aiz kā).
PiemēriMan kā puikam no svešiem aizvien bija drusku pabail, tālab es rāvos kaut kur nostāk..
  • Man kā puikam no svešiem aizvien bija drusku pabail, tālab es rāvos kaut kur nostāk..
  • ..visas meitenes, arī Rasa, rāvās maliņā, kad tie [iereibušie] nāca pretī vienmēr trokšņaini un gatavi aizskart..
  • Zirgs satrūkstas un raujas sāņus. Nobrīkšķ ilkss. Kamanas apkrizdamas iemet braucēju sniegā.
2.Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
PiemēriSaoduši vilku smaku, zirgi trūkās un tramīgi krāca, raudamies no saitēm..
  • Saoduši vilku smaku, zirgi trūkās un tramīgi krāca, raudamies no saitēm..
  • ..saules gaismā zuši kļūstot nemierīgi, raujoties nost no āķiem...
  • sal. Kilons sakņupa, it kā raudamies no nežēlīgām rokām, kas viņu jau vilktu augšup pie krusta.
3.Spraigi, intensīvi darīt ko, darboties.
PiemēriRudeņos, labības kulšanas laikā, Ansis rāvās dienām un naktīm, un, kur viņš kūla, tur allaž gāja jautri.
  • Rudeņos, labības kulšanas laikā, Ansis rāvās dienām un naktīm, un, kur viņš kūla, tur allaž gāja jautri.
  • Jāraujas atkal pa dārzu un laukiem, Tā ka maz vaļas līksmot Par dabas jaukumiem.
  • «Cik Grunduļos pavisam gājēju ir?» - «Iznāk pieci.» - «Tad jau ir ko rauties, kamēr visu apdara.» - «Raujamies melnās miesās.»
  • Tagad jau jāraujas ar labību - jāpļauj, jāžāvē, jātīra, jāgatavo zeme ziemājiem.
Stabili vārdu savienojumi
3.1.novec. Cīnīties, arī strīdēties. Spēkoties.
PiemēriIesācies briesmīgs cīniņš: tilts vien drebējis, kā viņi tur rāvusies.
  • Iesācies briesmīgs cīniņš: tilts vien drebējis, kā viņi tur rāvusies.
3.2.Steigties, strauji gatavoties (ko darīt).
PiemēriPiecdesmito gadu beigās, kad kritika uzbruka «Vienas nakts hronikai», Ēvalds [Vilks] bija pirmais, kas rāvās mani aizstāvēt.
  • Piecdesmito gadu beigās, kad kritika uzbruka «Vienas nakts hronikai», Ēvalds [Vilks] bija pirmais, kas rāvās mani aizstāvēt.
  • Nākdams jebkādā saskarē ar vāciešiem, tas [Mārcis] tūlīt rāvās brukt viņiem virsū.
3.3.pārn. Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko). Tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
Piemēri..Ēriks raujas prom no plašuma, sabiedrība viņu it kā apgrūtina..
  • ..Ēriks raujas prom no plašuma, sabiedrība viņu it kā apgrūtina..
  • Čurļonis rāvās pasaulē. ..Ar pasaules mākslas šedevriem viņš iepazinās Drēzdenē, Prāgā, Vīnē..
  • ..par priekšsēdētājiem strādās tādi, kam sirds darbā pati raujas, atpūtu negaidīdama.
4.Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
Piemēri..vēju sviestās krusas žvarksti un lietus šmīksti vairs neliek drebēt un čokurā rauties, bet aijā miegā kā maiga šūpuļdziesma.
  • ..vēju sviestās krusas žvarksti un lietus šmīksti vairs neliek drebēt un čokurā rauties, bet aijā miegā kā maiga šūpuļdziesma.
  • Eži - tie nebēg, Bet, izslienot adatas, Kamolā raujas.
4.1.Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
PiemēriMeijers iet pa aizputināto ceļu un instinktīvi raujas savā uzvalkā.
  • Meijers iet pa aizputināto ceļu un instinktīvi raujas savā uzvalkā.
  • Tīreļa susinātāji mostas no drēgnā vēsuma,.. drebēdami raujas zem saskretušā mēteļa vai īsā kažociņa apsegas..
4.2.Liekties, vilkties uz iekšu (parasti aiz aukstuma, sāpēm, bada) – par ķermeņa daļām.
Piemēri..vēders raujas pie ribām un ēstgriba ir kā vilkam. Pārtikas deva.. vairs izsalkumu nespēj apmierināt.
  • ..vēders raujas pie ribām un ēstgriba ir kā vilkam. Pārtikas deva.. vairs izsalkumu nespēj apmierināt.
  • pārn. Un mākons [mākonis] lēni kāpj, - sirds raujas baigi - Pusdebess juma slogs jau apņēmis; Kā nasta garu spiež, un mācas vaigi..
4.3.Parasti savienojumā ar «sevī»: censties norobežoties no citiem, noslēgties.
PiemēriIk cietējs sevī raujas, kaut mērķis viens un viena cīņa bij..
  • Ik cietējs sevī raujas, kaut mērķis viens un viena cīņa bij..
  • pārn. Divas zilas, labas acis dienu, nakti stingri taujā, kādēļ sirds kā ezis sevī arvien dziļāk, dziļāk raujas.
5.Baidīties. Arī valdīties.
PiemēriPoga tik uzstājīgs, ar tik asu mēli, ka visa kazarma mazliet rāvās no viņa.
  • Poga tik uzstājīgs, ar tik asu mēli, ka visa kazarma mazliet rāvās no viņa.
  • «..mēs tikai izdomājamies paši pie sevis, krustu šķērsu, bet, kad pienācis laiks darīt,.. tad mēs raujamies atbildības kā kaķis dūmu smakas...»
  • ..tas mazākais un nerātnākais.. šļakstīja ūdeni virsū. Trīne teicās tēvam Zvirgzdēnos stāstīt, no kā tad arī puika rāvās un meta mieru.
6.parasti 3. pers. Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
PiemēriVagons pārkurināts - elpa raujas ciet..
  • Vagons pārkurināts - elpa raujas ciet..
  • Ir cauri pavasara baltais stāsts, Un smaržo vasara, ka elpa raujas ciet..
7.parasti 3. pers. Kļūt mazākam (pēc apjoma) – parasti par audumu, apģērbu.
PiemēriVai nu taļļainā jaka bija rāvusies, vai Jūla pati vēl augumā pieņēmusies, kas to lai izzina, bet pogu vietas stipri iežmaudzās Jūlas ķermenī.
  • Vai nu taļļainā jaka bija rāvusies, vai Jūla pati vēl augumā pieņēmusies, kas to lai izzina, bet pogu vietas stipri iežmaudzās Jūlas ķermenī.
  • pārn. Kareivji, stāvēdami uz ceļa garās rindās, ņēma no virtuvēm katliņos pusdienas. Rindas gausi rāvās īsākas.
7.1.Kļūt īsākam (par laikposmu).
PiemēriBēdīgs un garš šis rudens Robežniekos. Kā dienas raujas un kļūst vēsākas, tā cilvēki arvien vairāk atsalst cits no cita.
  • Bēdīgs un garš šis rudens Robežniekos. Kā dienas raujas un kļūst vēsākas, tā cilvēki arvien vairāk atsalst cits no cita.
  • Naktis rāvās arvien īsākas..
7.2.Kļūt mazākam (par piena izslaukumu).
Piemēri..viņa govij sāk piens rauties..
  • ..viņa govij sāk piens rauties..
Stabili vārdu savienojumiRauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem. Rauties (arī plēsties) pušu (arī uz pusēm).
Avoti: 6-2. sējums