Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
raustelīgs
raustelīgs -ais; s. -a, -ā
raustelīgi apst.; reti
1.Raustīgs1.
PiemēriSieviete raustelīgām rokām iededz galda lampu.
2.Raustīgs2.
PiemēriRaustelīga liesma.
Avoti: 6-2. sējums