raupjums
raupjums -a, v.; parasti vsk.
2.Vispārināta īpašība → raupjš2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTā bija dīvaina.. taustes atmiņa, kas atvedināja izjūtas par auduma biezumu un raupjumu..
3.Vispārināta īpašība → raupjš3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBet mīla nāca ar ikdienu, rūpēm.. Tā baidīja ar zemes raupjumu un spēku.
Avoti: 6-2. sējums