raupjš
raupjš -ais; s. -a, -ā
raupji apst.
1.Tāds, kam ir nelīdzena, grumbuļaina virsma. Nelīdzens, grumbuļains (par kā virsmu).
PiemēriZeme ap koku raupjajiem stumbriem bija pārklāta ar slidenām skujām.
1.1.Negluds, ass, sasprēgājis (par ādu). Tāds, kam ir negluda, asa, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
Piemēri..tulznas un asiņainās čūlas saplaka, un to vietā parādījās cieta, raupja āda.
2.Tāds, kas nav mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu). Ciets, ass.
PiemēriRaupja sega.
2.1.Stingrs, ciets (par matiem, apmatojumu).
PiemēriRaupji mati.
2.2.Tāds, kas nav mīksts, maigs (par augiem, to daļām). Ciets, koksnains.
PiemēriKarstā laikā gurķu mētras ātri izzied, kļūst raupjas, bet barībai ir derīgas tikai maigas lapas..
3.Tāds, kas izturas, rīkojas, runā asi, skarbi, bez maiguma, sirsnības, iejūtības.
PiemēriStingrs un raupjš gan arī esot [priekšsēdētājs]. Nevīžas, slaistus un žūpas neciešot ne acu galā.
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTā ir sieviete karavīra šinelī, raupjiem vaibstiem, sirmiem, cietiem matiem.
3.2.Tāds, kas nav izsmalcināts. Vienkāršs.
Piemēri..mūsu tautas zemnieciski raupjajās un naivajās pasakās - visur ir daiļi cilvēki.
3.3.Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs. Arī rupjš7.
Piemēri..kad Maija, Indriķis un Ošleju saimniece klausījās mācītājā, viņi vispirmāk sadzirdēja to raupjo vaļību, ar kādu grēcinieki tika aprāti.
4.pareti Liels, rupjš (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
PiemēriTik negants vējš. Un nakts. Un tumsa. Un raupjām lāsēm lietus līst.
Avoti: 6-2. sējums