rausējs
rausējs -a, v.
rausēja -as, s.
1.Darītāja → raust.
2.v.; tehn. Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot.
PiemēriOgļu rausējs.
3.Mantrausis.
PiemēriPirmajā vietā tā manta Jānim.. tiešām turējās, bet tomēr viņš nebija sīks rausējs.
Avoti: 6-2. sējums