raust
raust raušu, raus, rauš, pag. raušu; trans.
1.Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
PiemēriPurva Kapeikām izkrīt pīpējamais uz klona. Viņš rauš kopā brūno tabakas smelkni.
1.1.Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā).
PiemēriRaust kartupeļus bedrē.
1.2.Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
PiemēriGrāpītis.. noņēma savu ausaino trušādas cepuri un ar to.. rauša sviedrus no sakarsušās pieres.
2.Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
PiemēriRaust naudu, saglabāt to, kas ir, pavairot, pavairot katros apstākļos - tāds ir šis cilvēks, kurš katru notikumu vērtē kā veikalnieks.
Avoti: 6-2. sējums