raustīt
raustīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām. Vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi.
PiemēriRaustīt grožus.
1.1.Vairākkārt raut (aiz kā).
PiemēriRaustīt aiz piedurknes.
1.2.Raujot plēst (augus, to daļas).
PiemēriEdmila (uz Gunu): Ak, ko tik drudžaini tu puķes rausti, Lūk, citu pēc citas saplucini.
2.parasti 3. pers. Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
PiemēriAuksts, sauss vējš.. purināja plānos brunčus, raustīja lakatu..
3.Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļu).
PiemēriRaustīt kājas.
Stabili vārdu savienojumiRaustīt plecus.
3.1.Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
PiemēriKrūtis rausta smagas elsas. No acīm krīt zemē lielas asaras.
4.sar. Nevēlami bieži mainīt (kāda, kā) darbību, darbības virzību, vietu.
PiemēriPagrūti gan bija te citam citu saprast.., un tie, kuri prata vairākas mēles, tika raustīti gan uz vienu pusi, gan otru.
Stabili vārdu savienojumiRaustīt valodu.
Avoti: 6-2. sējums