raust
raust raušu, raus, rauš, pag. raušu; trans.
1.Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
PiemēriPurva Kapeikām izkrīt pīpējamais uz klona. Viņš rauš kopā brūno tabakas smelkni.
- Purva Kapeikām izkrīt pīpējamais uz klona. Viņš rauš kopā brūno tabakas smelkni.
- ..mēs ceļamies kājās un tāpat ar dakšām sākam raust kukurūzas stiebrus mazās kaudzītēs.
- ..Janīna atsaucās, ar koka grābekli rausdama nost no pērnajām puķu dobēm ar dubļiem apķepušās lapas.
- ..Gēnam par visu vairāk tad patika raust pelnus no krāsns un kurt uguni pusdienām.
1.1.Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā).
PiemēriRaust kartupeļus bedrē.
- Raust kartupeļus bedrē.
- ..sieviete izklāja lupatu segu zemē,.. paņēma grābekli, grāba un rauša uz seģenes pelavas.
- Inita bija apmetusies pie vītolu cera un, rausdama uz kailajām kājām tīkami vēsu smilšu kalnu, slinki vēroja ļaužu straumi..
1.2.Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
PiemēriGrāpītis.. noņēma savu ausaino trušādas cepuri un ar to.. rauša sviedrus no sakarsušās pieres.
- Grāpītis.. noņēma savu ausaino trušādas cepuri un ar to.. rauša sviedrus no sakarsušās pieres.
- Vecene stāvēja pie gultas un ar sauju rauša asaras no vaigu grumbām.
- Masts gāzās.., trāpīdams Dāvja plecu. Dāvis nostenējās, ar veselo roku rausdams no acīm izsprāgušās asaras.
2.Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
PiemēriRaust naudu, saglabāt to, kas ir, pavairot, pavairot katros apstākļos - tāds ir šis cilvēks, kurš katru notikumu vērtē kā veikalnieks.
- Raust naudu, saglabāt to, kas ir, pavairot, pavairot katros apstākļos - tāds ir šis cilvēks, kurš katru notikumu vērtē kā veikalnieks.
- Kungs iekāroja naudu un rauša mantu kaudžu kaudzēm, maisu maisiem.
- ..konkistadori.. rauša bagātības un sūtīja pāri okeānam uz Spāniju.
Avoti: 6-2. sējums