raustīgs
raustīgs -ais; s. -a, -ā
raustīgi apst.; pareti
1.Tāds, kas raustās (1).
PiemēriNograbēja āra durvis, nepieradusi roka raustīgi novilka rokturi..
- Nograbēja āra durvis, nepieradusi roka raustīgi novilka rokturi..
2.Tāds, kas raustās (2).
PiemēriGalda lampas spuldze mirgo, raustīgi kvēl kā dzisdama, kā pārtrūkt draudēdama.
- Galda lampas spuldze mirgo, raustīgi kvēl kā dzisdama, kā pārtrūkt draudēdama.
3.Tāds, kas raustās (3).
PiemēriRaustīga runa.
- Raustīga runa.
Avoti: 6-2. sējums