skrandains
skrandains -ais; s. -a, -ā
skrandaini apst.
1.Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
PiemēriSkrandainas buras.
- Skrandainas buras.
- Skrandaini tīkli.
- Skrandainas papīra strēmeles.
- Jumta paspārnē aiz spāres aizbāztas, vējā tikko dzirdami grab tīklu stoderes ar izbalējušiem, skrandainiem karodziņiem galos.
- pārn. Vējš pieņemas. Mākoņi peld skrandaini un sapluinīti..
- pārn. Līst. Debesis zemas un skrandainas.
- pārn. Naktī vērtējošas pārdomas un rosīgi sapņi saplūda skrandainā miegā.
1.1.Noplīsis, ļoti novalkāts (par apģērba gabalu).
PiemēriVīrs apdilušajā žaketē droši vien ir bezdarbnieks, bet tas ar skrandaino mēteli un sarkano degunu - klaidonis.
- Vīrs apdilušajā žaketē droši vien ir bezdarbnieks, bet tas ar skrandaino mēteli un sarkano degunu - klaidonis.
- Lai nenosaltu, tinies skrandainā kamzolī... Labi, ka nav zinājušas vārnas: būtu plūkājušas ligzdu oderēšanai.
- Ievīstījusies skrandainā lakatā, jaunā saimniecīte brida projām pa rudens miglu.
1.2.Tāds, kas ir tērpies noplīsušā, ļoti novalkātā apģērbā.
Piemēri«Man nepatīk, ka man aku rok skrandains vīrs. Tūliņ nopērc sev jaunus svārkus. Vecos vari pamest tepat, varbūt noderēs kādam kaimiņu putnubiedēklim.»
- «Man nepatīk, ka man aku rok skrandains vīrs. Tūliņ nopērc sev jaunus svārkus. Vecos vari pamest tepat, varbūt noderēs kādam kaimiņu putnubiedēklim.»
- «Kā tev, tādam skrandainam ķēmam, nav kauna rādīties acīs princesei Rozei?»
- Pirmajā brīdī viņu pārņēma laikam tikai dziļš, nepārvarams derdzīgums pret šo skrandaino, netīro kaulu kambari..
- pārn. Bet nodzīvoto mūžu nevar saremontēt, tas tev nāks līdzi tāds, kāds ir, - uzcirties kā kāzu pāris vai skrandains kā veco laiku lielceļu ubags.
Avoti: 7-1. sējums