skrāpēt
skrāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
PiemēriSkrāpēt piedegušo pannu.
1.1.Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
PiemēriSkrāpēt piedegumu no pannas.
2.Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā). Būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
PiemēriKaķis skrāpē roku.
2.1.intrans.
PiemēriViņi sagūstījuši trīs sievietes, bet tās kodušas un skrāpējušas un neesot nākušas līdzi.
3.Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā). Skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā.
PiemēriViņa gāja pa pelēkām rugainēm, kur asie nopļautās labības stublāji skrāpēja apavus..
3.1.Skart (ko) ar ko asu, cietu tā, ka rodas raksturīgs, ass, samērā skaļš troksnis. Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKad uzdevums nolasīts, klasē kļūst tik klusi, un šai klusumā dzirdams, kā spalvas nedroši sāk skrāpēt papīru.
3.2.intrans.
PiemēriPie lodziņa atskan viegla, skrāpējoša skaņa. Tā ceļas no Viktora spožajām pogām. Viņš atkal ir pienācis pie kasieru kabīnes.
Stabili vārdu savienojumiSkrāpēt kā ar vistas kāju.
Avoti: 7-1. sējums