Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skrāpēt
skrāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
PiemēriSkrāpēt piedegušo pannu.
  • Skrāpēt piedegušo pannu.
  • Nevienu virtuves trauku nedrīkst skrāpēt ar nazi, tīrīt ar metāla sukām..
  • ..pienāca saimnieks,.. ņēmās ķēvi skrāpēt un sukāt, kaut tā, nudien, nebija ne novārtījusies, ne nopinkajusies.
1.1.Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
PiemēriSkrāpēt piedegumu no pannas.
  • Skrāpēt piedegumu no pannas.
  • Skrāpēt veco krāsu.
  • Divi matroži.. skrāpēja no nobrāzumiem rūsu..
  • Varēja saklausīt, kā sētnieki kaut kur no ietvēm skrāpē sniegu..
2.Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā). Būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
PiemēriKaķis skrāpē roku.
  • Kaķis skrāpē roku.
  • Aigars.. pieceļas un skrien. Viņš nejūt ne zarus, kas skrāpē seju, ne asinis, kas tek pār vaigu.
2.1.intrans.
PiemēriViņi sagūstījuši trīs sievietes, bet tās kodušas un skrāpējušas un neesot nākušas līdzi.
  • Viņi sagūstījuši trīs sievietes, bet tās kodušas un skrāpējušas un neesot nākušas līdzi.
  • Alīna nav no tām, kas ļauj katram svešiniekam pieskarties. Pat tētim, ja tas viņu ilgāk patur, nekā viņai labpatikas, Alīna kniebj, sper un skrāpē.
  • Lapsa ir dusmīgs zvērs, kas rej, skrāpē, sprauslo. Zvērkopjiem.. bieži vien ir sakostas rokas..
  • Ai, kā kazenāji skrāpē un negrib laist uz priekšu!
3.Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā). Skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā.
PiemēriViņa gāja pa pelēkām rugainēm, kur asie nopļautās labības stublāji skrāpēja apavus..
  • Viņa gāja pa pelēkām rugainēm, kur asie nopļautās labības stublāji skrāpēja apavus..
  • Glazūras [māla vāzēm] tonī piesātinātas un dažkārt pat par tumšu, tā rezultātā mazinās skrāpētā raksta izteiksmīgums.
  • Neskrāpē klintī to vārdu, itin nevienu no tiem, kurus sacīju es.
  • Viena [meitene] ar stibiņu kaut ko skrāpē zemē, otra lēkā uz vienas kājas..
  • pārn. Dažkārt uz papīra skrāpē Neīstu prieku un bēdas, Mākslotu laimi un sāpes, Dzīvē nemītas pēdas..
3.1.Skart (ko) ar ko asu, cietu tā, ka rodas raksturīgs, ass, samērā skaļš troksnis. Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKad uzdevums nolasīts, klasē kļūst tik klusi, un šai klusumā dzirdams, kā spalvas nedroši sāk skrāpēt papīru.
  • Kad uzdevums nolasīts, klasē kļūst tik klusi, un šai klusumā dzirdams, kā spalvas nedroši sāk skrāpēt papīru.
  • Kad naktī suns Riksis smilkstēdams sāka skrāpēt durvis, Elvīra suni ielaida..
3.2.intrans.
PiemēriPie lodziņa atskan viegla, skrāpējoša skaņa. Tā ceļas no Viktora spožajām pogām. Viņš atkal ir pienācis pie kasieru kabīnes.
  • Pie lodziņa atskan viegla, skrāpējoša skaņa. Tā ceļas no Viktora spožajām pogām. Viņš atkal ir pienācis pie kasieru kabīnes.
Stabili vārdu savienojumiSkrāpēt kā ar vistas kāju.
Avoti: 7-1. sējums