skrapstēt
skrapstēt parasti 3. pers., skrapst, pag. skrapstēja; intrans.
Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim. Skrapšķēt.
PiemēriZari skrapst zem kājām.
Avoti: 7-1. sējums