Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skrapstoņa
skrapstoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → skrapstēt. Skrapšķoņa.
PiemēriCietumnieks, kam paveras vārti uz dzīvi, atslēgas skrapstoņa klausās kā cīruļa dziesmā.
  • Cietumnieks, kam paveras vārti uz dzīvi, atslēgas skrapstoņa klausās kā cīruļa dziesmā.
  • ..Aigars gaida, ka kuru katru mirkli atskanēs riebīgā skrapstoņa, kas rodas, akmenim ar metālu strīdoties, un iet caur kauliem tāpat kā zobārstniecības urbja skaņa.
  • ..viņa dzirde uztvēra pavisam vieglu, tik tikko saklausāmu skrapstoņu... Grauza žurka.
Avoti: 7-1. sējums