skrapšķēt
skrapšķēt parasti 3. pers., skrapšķ, pag. skrapšķēja
skrapšēt parasti 3. pers., skrapš, pag. skrapšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
PiemēriZem kājām skrapšķ sadauzītie stikli..
Avoti: 7-1. sējums