Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skrandains
skrandains -ais; s. -a, -ā
skrandaini apst.
1.Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
PiemēriSkrandainas buras.
1.1.Noplīsis, ļoti novalkāts (par apģērba gabalu).
PiemēriVīrs apdilušajā žaketē droši vien ir bezdarbnieks, bet tas ar skrandaino mēteli un sarkano degunu - klaidonis.
1.2.Tāds, kas ir tērpies noplīsušā, ļoti novalkātā apģērbā.
Piemēri«Man nepatīk, ka man aku rok skrandains vīrs. Tūliņ nopērc sev jaunus svārkus. Vecos vari pamest tepat, varbūt noderēs kādam kaimiņu putnubiedēklim.»
Avoti: 7-1. sējums