Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kamene2
kamene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; apv.
Noplēsta egļu miza (parasti jumta segumam).
Piemēri..starp divām lielām eglēm kamenēm apjumta būda, apakšā velēnām aplikta.
Avoti: 4. sējums