izkauties
izkauties -kaujos, -kaujies, -kaujas, pag. -kāvos; refl.
1.Kauties un pabeigt kauties.
Piemēri..ja nevarēja izkauties ar cilvēkiem, sita zirgus, suni, kaķi, kas nu kuro reizi gadījās ceļa.
1.1.Ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem).
PiemēriPie akmeņu kaudzes parasti pulcējās no darba brīvie apkārtnes suņi. Viņi draudzīgi izkāvās, tad apsēdās un raudzījās lejā uz nogāzi..
Avoti: 3. sējums