izkauties
izkauties -kaujos, -kaujies, -kaujas, pag. -kāvos; refl.
1.Kauties un pabeigt kauties.
Piemēri..ja nevarēja izkauties ar cilvēkiem, sita zirgus, suni, kaķi, kas nu kuro reizi gadījās ceļa.
- ..ja nevarēja izkauties ar cilvēkiem, sita zirgus, suni, kaķi, kas nu kuro reizi gadījās ceļa.
- Nereti [zēni] aizskrēja arī līdz silam paslidināties no kalna vai arī izkauties ar smilšciemiešiem.
1.1.Ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem).
PiemēriPie akmeņu kaudzes parasti pulcējās no darba brīvie apkārtnes suņi. Viņi draudzīgi izkāvās, tad apsēdās un raudzījās lejā uz nogāzi..
- Pie akmeņu kaudzes parasti pulcējās no darba brīvie apkārtnes suņi. Viņi draudzīgi izkāvās, tad apsēdās un raudzījās lejā uz nogāzi..
- Mazie pelēni jau tagad dažas nedēļas veci.. Dažreiz saplēšas savā starpā un, izkaujas, ka šmīkst vien.
Avoti: 3. sējums