Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izkaut
izkaut -kauju, -kauj, -kauj, pag. -kāvu; trans.
1.Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
PiemēriŠajā pusē bija pierasts, ka rudenī, jērus izkaujot, gaļu iesālīja, tad žāvēja dūmos un pakāra bēniņos.
1.1.sar. Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
PiemēriIenaidnieks izkāvis visus iedzīvotājus.
Avoti: 3. sējums