Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
satriekt
satriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu; trans.
1.Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriGanu Juzis, satriecis aitas šķūnī, bailīgi veras debesīs. «Jau zibina!»
  • Ganu Juzis, satriecis aitas šķūnī, bailīgi veras debesīs. «Jau zibina!»
1.1.Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriIstabā ālējās Osiene. Bērni bij satriekti kaktiņā, tupēja tur sarāvušies kā pelītes.
  • Istabā ālējās Osiene. Bērni bij satriekti kaktiņā, tupēja tur sarāvušies kā pelītes.
1.2.sar. Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus).
Piemēri«Un brīdinu, ka pie pirmā bēgšanas mēģinājuma satriekšu tavā pakausī visas lodes.»
  • «Un brīdinu, ka pie pirmā bēgšanas mēģinājuma satriekšu tavā pakausī visas lodes.»
  • Pat meitenes visas lodes satrieca gandrīz paša centrā. Redz, ko nozīmē treniņš!
2.Triecot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku triecot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
Piemēri..uz kraujas parādījās jātnieki. Straumes malā apturēti, putās satriektie zirgi krāca..
  • ..uz kraujas parādījās jātnieki. Straumes malā apturēti, putās satriektie zirgi krāca..
  • sal. Smagi elsojot, lokomotīve paripo mums garam, apstājas, trīcēdama kā satriekts zirgs..
3.Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst. Ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriCik patīkami tad bija doties pa uzkalniņu lejā, ar laužamo stangu satriekt ledus vāku un pilniem, smagiem spaiņiem nākt augšup.
  • Cik patīkami tad bija doties pa uzkalniņu lejā, ar laužamo stangu satriekt ledus vāku un pilniem, smagiem spaiņiem nākt augšup.
  • Gribas dzirkstošo kausu Upes dziļumos mest. Kausu pret akmeņiem satriekt, Tūkstošās drumslās lai plīst..
  • «..ja tas vajadzīgs lietai, satriec visdārgāko spoguli, bet, ja vajadzības nav, - neaiztiec ne sāls pinkuli...»
3.1.Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
PiemēriSatriekt kāju.
  • Satriekt kāju.
  • Krists atgrūž meistara roku ar tādu sparu, ka tā atsitas pret mana sola galu... Meistars, saķēris satriekto roku, smagi pūzdams ievelkas virtuvē.
4.Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā. Sagraut (2).
PiemēriSatriekt ienaidnieku.
  • Satriekt ienaidnieku.
  • Augusta pa daļai satriektie austriešu spēki bija atkāpušies aiz Ļvovas..
5.Uzveikt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (parādības sabiedrībā). Sagraut (3).
PiemēriMēs [revolucionāri].. uzvarēsim... mēs.. iesim satriekt veco pasauli un iekarot jaunu.
  • Mēs [revolucionāri].. uzvarēsim... mēs.. iesim satriekt veco pasauli un iekarot jaunu.
  • «Vienalga, saārdīt šo ikdienu, satriekt, tikai ilgāk vairs tā nenīkt...»
6.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
PiemēriPsihiski satriekt cilvēku.
  • Psihiski satriekt cilvēku.
  • Satriecoša ziņa.
  • Redzētais tā samulsināja un satrieca, ka meitene labu bridi nespēja izrunāt ne vārda.
  • ..Jāņa arests esot stipri satriecis viņa vecākus. Māte guļot slima, bet tēvs augām dienām drūmi klusējot.
  • ..puiši nezina, ka viņš kādreiz ir bijis stiprs un valdonīgs vīrs, tagad viņu priekšā stāv tikai sirmgalvis, kuru satriekusi milzīga nelaime.
  • ..izskrēju uz klāja un ieraudzīju satriecošo īstenību: cauri miglas plīvuram bija jaušams, ka kuģa priekšgals strauji grimst un tvaikonis sveras uz sāniem.
Stabili vārdu savienojumiSatriekt (arī samalt, samīt u. tml.) pīšļos, arī satriekt drupās.
Avoti: 7-1. sējums