Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
satricināt
satricināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
satricināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
Piemēri..spēcīgs grāviens satricināja visus klētiņas pamatus.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks.
PiemēriValdnieka sagūstīšana satricināšot visu Peru valsti, un spānieši varbūt pavisam viegli pakļaušot šo vareno, plašo zemi.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru. Dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
Piemēri«Es jau zinu, kādēļ atnāci,» viņa satricināta teica. «Tavs šķūnis pagājušā naktī aizdedzināts, un mūsu Jānis ir tas ļaundaris.»
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
PiemēriSatricināt pārliecību.
Avoti: 7-1. sējums