satriekt
satriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu; trans.
1.Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriGanu Juzis, satriecis aitas šķūnī, bailīgi veras debesīs. «Jau zibina!»
1.1.Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriIstabā ālējās Osiene. Bērni bij satriekti kaktiņā, tupēja tur sarāvušies kā pelītes.
1.2.sar. Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus).
Piemēri«Un brīdinu, ka pie pirmā bēgšanas mēģinājuma satriekšu tavā pakausī visas lodes.»
2.Triecot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku triecot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
Piemēri..uz kraujas parādījās jātnieki. Straumes malā apturēti, putās satriektie zirgi krāca..
3.Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst. Ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriCik patīkami tad bija doties pa uzkalniņu lejā, ar laužamo stangu satriekt ledus vāku un pilniem, smagiem spaiņiem nākt augšup.
3.1.Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
PiemēriSatriekt kāju.
4.Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā. Sagraut (2).
PiemēriSatriekt ienaidnieku.
5.Uzveikt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (parādības sabiedrībā). Sagraut (3).
PiemēriMēs [revolucionāri].. uzvarēsim... mēs.. iesim satriekt veco pasauli un iekarot jaunu.
6.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
PiemēriPsihiski satriekt cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiSatriekt (arī samalt, samīt u. tml.) pīšļos, arī satriekt drupās.
Avoti: 7-1. sējums