apsist
apsist -situ, -sit, -sit, pag. -situ; trans.
1.Piesitot (piemēram, dēļus, ādu), pārklāt (ko visā platībā, visapkārt).
Piemēri..viņa pavēra ar bruņu ādu apsistās durvis..
- ..viņa pavēra ar bruņu ādu apsistās durvis..
- Visas viņas [zivju fabrikas strādnieces] stāv pie liela galda, kas apsists ar zilganu skārdu..
- Tas bij neredzēti grezns zārks, melnu drēbi apsists..
- Sen jau mūsējie taisījās apsist māju ar dēļiem..
2.sar. Nosist, nogalināt (daudzus vai visus).
PiemēriPa naktīm vairs [cirtēji] cirvjus netrīsot, pa tumsu vairs kokus nelaidīšot, jo tumsā viens otru apsitot.
- Pa naktīm vairs [cirtēji] cirvjus netrīsot, pa tumsu vairs kokus nelaidīšot, jo tumsā viens otru apsitot.
- Tik daudz to mīnu [ap māju], tur jau mēs visi būtu apsisti.
2.1.pārn. Sitot (ar ko), apdzēst (uguni).
PiemēriTā [uguns loka] priekšā lielā izmisumā atkāpjas cilvēks, veltīgi cenzdamies uguni apsist ar svārkiem, nomīdīt ar kājām.
- Tā [uguns loka] priekšā lielā izmisumā atkāpjas cilvēks, veltīgi cenzdamies uguni apsist ar svārkiem, nomīdīt ar kājām.
3.Notriecot zemē, bojāt (par krusu).
PiemēriKrusa apsitusi labību.
- Krusa apsitusi labību.
3.1.sar. Nošķiest (ar ko visapkārt) – par lietu.
PiemēriZemenes lietū apsistas ar smiltīm.
- Zemenes lietū apsistas ar smiltīm.
- ..lietus [puķes] izlocījis un ar zemi apsitis..
4.sar. Apgāzt, arī apgāzt un saplēst.
PiemēriApsist krūzīti.
- Apsist krūzīti.
- Nejauši apsist vāzi.
5.reti Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) – par pulksteni. Nosist.
PiemēriPirmais [krauklis]: Man liekas, pulkstenis apsitis likteņa stundu. Burvības laiks pagājis..
- Pirmais [krauklis]: Man liekas, pulkstenis apsitis likteņa stundu. Burvības laiks pagājis..
- Pulkstenis apsita vienpadsmit.
Avoti: 1. sējums