apskaidrot
apskaidrot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Padarīt skaidru (apziņu, prātu). Radīt skaidrību.
Piemēri..[Heines] «Fragmenti par Angliju» man vairāk apskaidroja prātu nekā dažas nesen sarakstītās grāmatas un ceļa piezīmes.
2.Radīt labu, mierīgu noskaņojumu. Paust šādu noskaņojumu.
Piemēri..visas šaubas [par piedalīšanos meža sapulcē] bija pārvarētas, un tādēļ pazīstamo sejas šķita gaišākas un apskaidrotas.
Avoti: 1. sējums