Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apsist
apsist -situ, -sit, -sit, pag. -situ; trans.
1.Piesitot (piemēram, dēļus, ādu), pārklāt (ko visā platībā, visapkārt).
Piemēri..viņa pavēra ar bruņu ādu apsistās durvis..
2.sar. Nosist, nogalināt (daudzus vai visus).
PiemēriPa naktīm vairs [cirtēji] cirvjus netrīsot, pa tumsu vairs kokus nelaidīšot, jo tumsā viens otru apsitot.
2.1.pārn. Sitot (ar ko), apdzēst (uguni).
PiemēriTā [uguns loka] priekšā lielā izmisumā atkāpjas cilvēks, veltīgi cenzdamies uguni apsist ar svārkiem, nomīdīt ar kājām.
3.Notriecot zemē, bojāt (par krusu).
PiemēriKrusa apsitusi labību.
3.1.sar. Nošķiest (ar ko visapkārt) — par lietu.
PiemēriZemenes lietū apsistas ar smiltīm.
4.sar. Apgāzt, arī apgāzt un saplēst.
PiemēriApsist krūzīti.
5.reti Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) — par pulksteni. Nosist.
PiemēriPirmais [krauklis]: Man liekas, pulkstenis apsitis likteņa stundu. Burvības laiks pagājis..
Avoti: 1. sējums